Konferences sekcijas

Konferences privāttiesību sekcijas tēma ir “Privāttiesības un to satura ierobežojumi mūsdienās”, kuras ietvaros referenti aplūkos dažādus privāttiesībām raksturīgus tiesību institūtus, to piemērošanas aktualitātes un problemātiku kontekstā ar tiesiskiem ierobežojumiem, kas noteikti vai nosakāmi, ņemot vērā dažādu personu pamatotās intereses. Paredzams, ka referenti konferencē analizēs aktuālos materiālo un procesuālo privāttiesību jautājumus, teorijā un praksē sastopamos izaicinājumus, prezentējot būtiskākos secinājumus par problemātiku, kā arī sniedzot iespējamus risinājumus.

Tiesību sistēma ikvienā sabiedrībā tiek veidota, lai no vienas puses aizsargātu personas brīvību, bet no otras puses, lai organizētu visas sabiedrības dzīvi, saskaņojot atsevišķas personas brīvību ar citu personu tiesībām un interesēm. Pēdējo gadu laikā piedzīvotie apdraudējumi ir ietekmējuši arī ikvienas personas brīvības robežas: gan pārvietošanās brīvību, gan pašnoteikšanos pār savu ķermeni, gan vārda brīvību, gan citas. Valstis ir ierobežojušas personas brīvības uz laiku un arī paliekoši. Šīs sekcijas ietvaros aicinām uz diskusiju par brīvības ierobežošanu no tiesību teorijas un juridiskās metodes mācības aspekta, kā arī diskusiju par vērtībām un konceptiem no tiesību filozofijas aspektiem, kā arī vēsturiskajiem piemēriem, kad valsts noteiktu situāciju risināšanai, krīžu pārvarēšanai ir strauji mainījusi personas brīvības robežas.

Šajā konferences sekcijā tiks aplūkoti mūsdienu valststiesībās aktuāli jautājumi, kas saistīti ar indivīda tiesību un brīvību izpratni, indivīda nozīmi sabiedrībā un valstī, kā arī tiks analizēti valsts institūciju pienākumi un atbildība iepretim indivīdam un sabiedrībai demokrātiskā valsts iekārtā.

2023. gadā aprit 20. gadadiena kopš Latvijā stājies spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums. Kā definēts šajā likumā, valsts pārvaldei ir jādarbojas sabiedrības interesēs, un valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Sekcijā tiks izvērtēta valsts pārvaldes darbības efektivitāte un pieejamība. Paredzams, ka referenti šīs sekcijas ietvaros analizēs valsts pārvaldē aktuālos jautājumus, teorijā un praksē sastopamos izaicinājumus, kā arī ieskicēs iespējamus pilnveides virzienus.

Sekcija tiks diskutēts par brīvības jēdziena izpratni dažādos cilvēktiesību un starptautisko publisko tiesību aspektos, jo īpaši attiecībā uz valstu un indivīdu brīvības robežām un dažādu brīvību savstarpēju mijiedarbību. Konferences sekcijai izvēlētās tēmas ietvars ir plašs, ļaujot aptvert dažādus šīs starptautisko publisko tiesību un cilvēktiesību aspektus. Tēmas problemātikas kontekstā var tik aplūkotas tādas tēmas kā, piemēram, starptautisko tiesību avoti, humanitārās tiesības, starptautisko tiesību piemērošana, atsevišķu starptautisko organizāciju darbība, kā arī dažādi cilvēktiesību jautājumi.

Sekcijā tiks diskutēts par brīvības jēdziena izpratni Eiropas Savienības un starptautisko privāttiesību kontekstā. Konferences sekcijai izvēlētās tēmas ietvars ir plašs, ļaujot aptvert dažādus šīs tiesību nozares aspektus. Tēmas problemātikas kontekstā var tik aplūkotas tādas tēmas kā, piemēram, ES tiesību piemērošana un mijiedarbība ar nacionālajām tiesībām, brīvība citu ES vērtību kontekstā, ES iekšējā tirgus brīvību darbība, ES institucionālā uzbūve un funkcionēšana, kā arī dažādi starptautisko privāttiesību jautājumi.

Sekcija veltīta personas brīvībai un krimināltiesiskā regulējuma jomai, pamatā krimināltiesībām un kriminālprocesam.

Krimināltiesībās kā vienā no represīvākajām, cilvēka brīvību visvairāk ietekmējošām tiesību zinātnes apakšnozarēm nemainīgi aktuāls jautājums ir, kā veiksmīgi sabalansēt indivīda brīvību ar sabiedrības interesēm uz atbilstošu indivīda uzvedību - vai un kur ir robeža brīvībai un atbildībai. Tādējādi primāri sekcijā tiks pievērsta uzmanība nodarījumu kriminalizācijai, kas tiešā veidā ietekmē personas rīcības brīvību ar pavisam konkrēta rāmja izveidi. Kādas ir tendences nodarījumu kriminalizācijā/dekriminalizācijā. Vai šobrīd netiek kriminalizēts pārāk daudz? Vai krimināltiesiskais regulējums ir pietiekami skaidrs un saprotams? utml. jautājumi tiks skatīti šajā sekcijas tematiskajā virzienā.

Tāpat sekcijā uzmanība tiks pievērsta pavisam konkrētiem tiesiskiem instrumentiem, kuri garantē personas brīvības neaizskaramību, tāpat tiem, kuru piemērošana personas brīvību šī vārda plašākā nozīmē ierobežo vai pat atņem.

Ievērojot iepriekš ieskicēto sekcijas tematisko rāmi, tajā tiek gaidīti šādas tematiskas ievirzes referāti:

Nodarījumu kriminalizācija/dekriminalizācija - tendences, rezultāti utt.
Kriminālprocesa veikšanas obligātums vai iespējamība, tai skaitā privātpersonu ietekmes iespējas.
Personas brīvības aizsardzības krimināltiesiskie (materiāltiesiskie un procesuāltiesiskie) līdzekļi - specifisku piemēru apskats un analīze.
Personas brīvības (šaurākā nozīmē) atņemšanas/ierobežošanas krimināltiesiskie līdzekļi - brīvības atņemšana kā sods un kā procesuāls piespiedu
Personas pārvietošanās ierobežošana kriminālprocesā.
Personas izteiksmes brīvības ierobežošana krimināltiesībās.

Tiek gaidīti arī citas tematiskas ievirzes referāti, kas attiecināmi uz personas brīvības krimināltiesiskajiem aspektiem.

Konferences sekcija aptver tiešās prasības institūtu no mūsdienu apdrošināšanas tiesību skatupunkta. Tiešās prasības institūta problemātika saistīta ar tās aktualitāti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, vienlaikus paturot vērā, cik atšķirīgi tiešā prasība var būt regulēta un izprasta dažādās valstīs. Tiešās prasības neskaidrais raksturs un bieži vien ierobežotā piemērošanas joma apdraud tiesību aizsardzību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā mūsdienās. Tāpēc dalībai sekcijā gaidīti ziņojumi, kas var aptvert visdažādākos tiešās prasības aspektus, jo sevišķi saistībā ar tiešās prasības būtību, raksturu, piemērošanas jomu vai procesuālajām īpatnībām.

Sekcijās darbā plānots pievērsties izglītības un zinātniskās pētniecības tiesiskā regulējuma aktuāliem jautājumiem, problemātikai un attīstības tendencēm. Uzmanība tiks veltīta izglītības dažādiem tiesiskiem aspektiem, tai skaitā, bet ne tikai, šādiem:

1. akadēmiskā un pētnieciskā brīvība un tās ierobežojumi,

2. obligātās izglītības un obligātā izglītības satura jautājumi,

3. izglītības un zinātnes loma personas brīvības stiprināšanā,

4. zinātniskās pētniecības brīvība un tās rezultātu vērtēšanas formālie kritēriji utml.

Pamatā uzmanība tiks veltīta augstākās izglītības telpai, taču, ja tiks izrādīta interese no potenciālajiem konferences referentiem, sekcijas tvērums var tikt paplašināts arī ar citiem izglītības līmeņiem.

Special section organized by the Central and Eastern European Heritage Research Group established at the Jagiellonian University in Cracow, Poland for the 9th international conference at the University of Latvia (9-10 November 2023)

Coordinators of the special section:

Prof. Anita Rodina (University of Latvia), Prof. Monika Florczak-Wątor (Jagiellonian University in Cracow)

Topic:

The role of CEE countries in shaping the common European constitutional heritage

Description of the topic:

The basic concept of cooperation and integration of European countries is to create an even closer union among the nations and individuals. This concept necessarily requires transplantation into constitutional narratives. One of them is the notion of common European constitutional heritage, which is to serve as a source of European constitutional ambitions and at the same time a tool for advocating universal values common for the European Union and the Council of Europe. The concept of a common European constitutional heritage is trending and highly relevant for contemporary European states and their citizens, though also extremely puzzling. It is based on the premise that despite the cultural, religious, political, social and economic differences determining the identity of individual states and their societies, there are common European values, such as inviolable and inalienable human rights, the dignity of the human being, freedom, equality, democracy and the rule of law.

The concept of a common European constitutional heritage was initially developed only by the Western European states participating in the integration processes as well as by the European institutions, especially the CJEU and ECHR. The countries of Central and Eastern Europe (CEE countries) did not participate in the creation of this concept for many years. It was only after the fall of Communism that these countries, redefining their constitutional identity, began to refer explicitly to the common European constitutional heritage as an established concept, constituting a certain determinant in the process of their democratisation. This was the spirit in which new constitutions were adopted in the 1990s, together with their pro-European constitutional courts. In contemporary European studies, however, there is a lack of reflection on the impact of the concept of a common European constitutional heritage on the development of constitutionalism and democracy in CEE states. It is therefore necessary to determine how this concept was

reconstructed in these states during the political transition, to what extent it was uncritically adopted and reproduced e.g. in the jurisprudence of constitutional courts, and when and how it began to be constructively criticised and developed.

Nowadays the CEE countries are actively co-creating a common European constitutional heritage, both in political and judicial dimension. So far, however, European science has not reflected on this phenomenon, nor has it given an answer to the question as to what extent and in what way the European constitutional heritage is co-created by the states of our region. The significance of constitutional heritage can be analysed in two dimensions: national and regional. At the national level, states develop the concept of their own constitutional heritage, assuming that they have retained full autonomy and sovereignty despite their involvement in integration processes. They now do so primarily by referring to the concept of constitutional identity and their own constitutional traditions. Although the issue of identity (national, constitutional and European) is currently being intensively explored by the European scholars, the conducted research does not provide an answer to the question of how the growing awareness in the CEE countries of the value of their own constitutional heritage translates into the development of the concept of a common European constitutional heritage. The discussion will also take into account the phenomenon of misuse of the concept of constitutional identity by populist governments of some countries in this region of Europe, particularly Poland and Hungary. The identity argument is treated by them as the one giving them unlimited freedom to define and apply values belonging to the common European constitutional heritage. At the regional level, the CEE countries, using their common historical experience and cultural tradition, develop the concept of regional constitutional heritage. This dimension of common constitutional heritage has so far not been the focus of European legal doctrine. The aim of this discussion in the framework of the special section will be to identify and compare the values perceived by the CEE countries (their constitutional courts and policy makers) as common to the region, which can be treated as elements of a regional constitutional heritage. It will then allow to determine to what extent the concept of regional constitutional heritage contributes to the development of the concept of a common European constitutional heritage.